Gunārs Kūtris: ECT skaidri saka – nedrīkst konfiscēt mantu tikai tādēļ, ka persona nevar pierādīt tās izcelsmi

Intervijas izvilkums ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Strādājot ar Kriminālprocesa likumu, es ilgāku laiku esmu analizējis tieši mantiskos jautājumus kriminālprocesā, un pēdējos gados kopš 2018. gada es pievērsu uzmanību noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai. Latvijā ir tāda speciāla sadaļa, kas dod iespēju konfiscēt noziedzīgi iegūto, vēl pirms persona ir notiesāta par noziedzīgo nodarījumu. Tā ir konfiskācija bez notiesāšanas. Šāda norma bija spēkā kopš 2005. gada, taču aktualitāte radās tad, kad pēc “Moneyval” izteiktās kritikas Latvijai bija jāparāda rīcība cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - valstij ar skaitļiem vajadzēja parādīt, ka ir ierosinātas krimināllietas un ir konfiscētas konkrētas summas.

Balstoties uz šo politisko uzstādījumu, sāka šo procesu piemērot attiecībā uz bankām, kurās bija konti, un kontu īpašniekiem prasīja izskaidrot mantas legālo izcelsmi. Likumā tika iestrādātas arī normas, ka īpašniekam jāpierāda, no kurienes viņš mantu ir ņēmis. Beigās jau aizgāja tik tālu, ka izmeklētājs nodod tiesai materiālus ar norādi, ka “mēs nezinām, no kāda nozieguma ir nākusi nauda, bet darbības ar to atbilst legalizēšanas darbībām”. Proti, cilvēkam ir darījumi ar dažādiem uzņēmumiem, ir cesijas līgumi.

Nupat iepazinos ar vienu lietu, kurā konfiscēti 28 miljoni eiro. Latvijas uzņēmums saņēma samaksu par reāli veiktām darbībām, par reālu preci no viena uzņēmuma vienā Eiropas valstī. Bet tas uzņēmums bija sadarbojies ar vienu citu uzņēmumu ne Eiropas Savienības valstī. Un šķiet, ka tur ir bijusi korupcijas saite. Un tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums ir saņēmis kaut kur noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Šis jautājums mani nokaitināja tik tālu, ka es lēmu savu promocijas darbu veltīt šajā virzienā - izpētīt, kas ir pieļaujams, kas nav pieļaujams. Man ir daudz priekšlikumu. Šajā pētījumā esmu parādījis, ka pēdējos gados Satversmes tiesā atrodas 22 lietas. Virkne lietu ir apvienotas sešās lietās. Divās lietās ir apturēta tiesvedība, lai jautājums tiktu iztiesāts Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). ECT pērn pieņēma spriedumu lietā “Jordanovs pret Bulgāriju”, kurā tika teikts, ka jābūt cēloniskam sakaram starp kaut kādu noziedzīgu darbību un mantu - nevar vienkārši kaut ko konfiscēt tāpēc, ka persona nevar pierādīt mantas izcelsmi - ir jābūt kaut kam no valsts puses pierādītam. Man šķiet, ka Latvija ir aizgājusi par šerpu - viegli aizgāja process.

Es zinu, ka lietas pašlaik nevirzās viegli - ekonomisko lietu tiesneši ir stingrāk sākuši skatīties - mantu vairs tik viegli neatzīst par noziedzīgi iegūtu. Ir lietas, kas ir apturētas apgabaltiesā, jo viņi gaida, kas būs Satversmes tiesā, kas būs ECT. Tēma ir ļoti sāpīga. Jo kā tas ir, ja cilvēkam atņem īpašumu?

Pilnu interviju lasiet šeit: https://neatkariga.nra.lv/intervijas/455481-gunars-kutris-ect-skaidri-saka-nedrikst-konfiscet-mantu-tikai-tadel-ka-persona-nevar-pieradit-tas-izcelsmi

© Copyright 2020 - Omnia Analytics, SIA - All Rights Reserved
Contact Form Demo (#1)
menu-circlecross-circle