Aizvērt
Satversmes tiesā 2024.gada 13.novembrī notika vairākas rīcības sēdes, kurās atsāka skatīt lietas procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Šie procesi tika atlikti 2023.gada martā, kad Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.
Satversmes tiesa vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un apturēja vairāku lietu izskatīšanu. Šajās lietās apstrīdēta dažādu kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmē ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētās normas ir saistītas ar pierādīšanas standartu lietās, kurās tiek lemts par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, neiespējamību pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī tiesībām iepazīties ar noziedzīgi iegūtas mantas procesa materiāliem.
ST vērsās ar jautājumu par to, vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā pirms notiesājoša sprieduma pamata lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42, īpaši tās 4.panta, un Padomes Pamatlēmuma 2005/212/TI, īpaši tā 2.panta, piemērošanas jomā.
EST prejudiciālo spriedumu pasludināja 2024.gada 4.oktobrī un, kā medijos norādījis bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, EST spriedumā ir netiešs mājiens Satversmes tiesai, ka bez “galvenās” direktīvas ir arī citas, kas noteic minimālās prasības kriminālprocesos, piemēram, direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā un direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā*.
Rīcības sēdēs Satversmes tiesa lemj par rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai, tiesas sēdes laiku un vietu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
