Aizvērt
Latvijā joprojām ir daudz procesu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, kuru ietvaros tiek arestēti finanšu līdzekļi simtiem miljonu eiro apmērā. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gadā iesaldēja finanšu līdzekļus 357,25 miljonu eiro apmērā, no kuriem 86% pieder juridiskām personām un 14% – fiziskām personām. Lielākā daļa no Finanšu izlūkošanas dienesta iesaldētajiem līdzekļiem vēlāk tiek arestēti.
Prakse liecina, ka izmeklēšanas iestādes izmanto maksimāli iespējamos finanšu līdzekļu arestu termiņus, kas pirmstiesas kriminālprocesa stadijā var sasniegt trīsdesmit vienu mēnesi, un šis termiņš tiek apturēts pēc lietas nodošanas tiesā, t. i., mantas arests tiek pagarināts uz tiesvedības procesa laiku. Šobrīd vidējais mantas aresta ilgums ir šāds: 2 gadi – pirmstiesas arests, 1 gads – tiesvedība pirmās instances tiesā un apgabaltiesā. Liela apjoma un sarežģītās lietās šie termiņi ir ievērojami garāki – ap 5 gadiem, neraugoties uz likumā noteiktajiem īsiem šādu kategoriju lietu izskatīšanas termiņiem.
Kārtība, kādā personai tiek atlīdzināts zaudējums par kriminālprocesā nodarīto kaitējumu, tiek regulēta administratīvā procesā. Šo kārtību nosaka Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums.
Vadims Reinfelds, Omnia Analytics dibinātājs, publicējis rakstu par šā regulējuma juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Raksts publicēts Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences tiesību zinātnes rakstu krājumā.
Rakstā secināts, ka zaudējumu atlīdzināšana privātpersonai tās tiesību aizskāruma gadījumā no valsts puses ir būtisks tiesību līdzsvara nodrošināšanas elements. Tā īstenošana nodrošina to, ka amatpersonas ir spiestas vērtēt, lai ar mantas arestu personai netiktu nodarīts lielāks kaitējums, nekā konkrētajā situācijā tas ir neizbēgams, – vērtējot mantas aresta nepieciešamību, samērīgumu un termiņus.
Attiecībā uz normatīvo regulējumu saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu par nepamatotu mantas arestu galvenie secinājumi norādīti šādi:
1. Nepamatota mantas aresta (arī tāda, kas bijis tiesisks pieņemšanas brīdī) rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšana atbilst Satversmei, Kriminālprocesa likuma un Kaitējuma atlīdzināšanas likuma jēgai un mērķim. Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšana un/vai aresta atcelšana ir jāuzskata par pietiekamu pamatu aresta nepamatotības konstatēšanai un tiesiskajam pamatam personai prasīt kaitējuma atlīdzināšanu.
2. Aresta prettiesiskuma izvērtējums jāveic valstij saistībā ar iespējamo amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības, regresa prasības celšanu un atlīdzināmās zaudējumu summas apmēra noteikšanu, ja tā sasniedz likumā noteiktos ierobežojumus.
3. Finanšu līdzekļu aresta gadījumā zaudējumu aprēķinam piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu. Ja persona prasa cita veida zaudējumus, tie jāpierāda atsevišķi.
Ar pilnu rakstu var iepazīties šeit: 19 (lu.lv)
