Ir objektīvi nepieciešams uzlabot pierādīšanas izpratni procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, izskaust nepamatotu pierādīšanas pienākuma pārnešanu un netiešo pierādīšanas metodi vismaz tās pašreizējā paveidā, kas nonāk pretrunā ar kriminālprocesa pamatprincipiem - nevainīguma prezumpciju un sacīksti, 2023.gada augusta žurnālā “Jurista Vārds” raksta Mg. iur., zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Analizējot mantas izcelsmes pierādīšanu kriminālprocesā, advokāts norāda, ka šis uzdevums var prasīt diskusijas un, visdrīzāk, arī tipisku kļūdu labošanu, kā arī tiesu prakses apkopošanu un vienveidošanu. To varētu izdarīt izmantojot Augstākās tiesas plēnuma pilnvaras, kas paredzētas likuma "Par tiesu varu".
Pēc Skačkova domām, būtu nopietni apsverami vismaz grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiktu paredzētas aizskartā mantas īpašnieka tiesības zināt, par kādu mantas noziedzīgu izcelsmi tiek izteikts procesa virzītāja pieņēmums. Tāpat būtu nosakāms procesa virzītāja pienākums izteikt un pierādīt sākotnējo apgalvojumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, pierādīšanas pienākuma pārnešanu uz aizskarto mantas īpašnieku atļaujot tikai tad, ja procesa virzītājs ir paziņojis atspēkojamu un saprotamu pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi.
Advokāts uzsver, ka pašlaik par mantisko jautājumu regulējumu Kriminālprocesa likumā kritiski izsakās pat autoritatīvi zinātnieki un praktiķi, kuri 2017. gadā atbalstīja jauna regulējuma pieņemšanu. “Pieņemtā regulējuma entuziasti izvairās nopietni analizēt oponentu apsvērumus un joprojām slavina savu "veiksmes stāstu", tomēr atzīst, ka valstis, ieviešot šādus jaunus mehānismus, apzināti vai neapzināti var pārkāpt cilvēka pamattiesības un vispārējos tiesību principus,” norāda advokāts.
Ar visu rakstu var iepazīties šeit: https://m.juristavards.lv/doc/283774-mantas-izcelsmes-pieradisana-kriminalprocesa/