Aizvērt
Vēl nesen dažādu iestāžu atzinumi (jeb viedokļi) tika uzskatīti par pilnībā pietiekošiem pierādījumiem tam, ka jūsu manta ir noziedzīgi iegūta vai tam, ka jūs izvairījāties no nodokļiem vai muitas maksājumiem. Tomēr laiki mainās, un iestāžu atzinumi zaudē savu “dzelžaino pierādījumu” statusu. Ar tiem ir krietni par maz, lai arestētu mantu vai ieliktu cietumā, vai arī vienkārši uzrēķinātu papildu maksājumus, savā blogā raksta zvērināta advokāte Alisa Leškoviča.
FID ATZINUMS
Kāda uzņēmuma manta un bankas kontos esošā nauda tika arestēta uz aizdomu pamata, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Aizdomas tika balstītas vien uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atzinumā norādītām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgi iegūto līdzekļu tipoloģijām.
Uzskatot, ka FID atzinums un tajā iekļautās ziņas jau ir pilnībā pietiekošs pierādījums mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājs izvēlējās atzinumā norādīto informāciju nepārbaudīt. Tomēr, ja šāda prakse bija iespējama iepriekš, tad tagad vairs nē!
Tiesa atzina, ka procesa virzītāja lēmumā izdarītie secinājumi par mantas noziedzīgo izcelsmi nevar būt formāli un pamatoti vienīgi ar FID atzinumu un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģijām, kas ir tikai pazīmes jeb riska indikatori, kam jāpievērš uzmanība, veicot atbilstības uzraudzību. Šīs pazīmes ir pamats izmeklēšanas darbību uzsākšanai, nevis pamats atzīt arestētos finanšu līdzekļus par noziedzīgi iegūtu mantu.
Ja persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Tomēr procesa virzītājam ir pienākums pierādīt, ka arestētie finanšu līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi iegūti. Pazemināts pierādīšanas standarts nenozīmē, ka procesa virzītājs ir atbrīvots no pierādīšanas pienākuma pavisam.
Nav pieļaujams, ka procesa virzītājs neveic nekādas izmeklēšanas darbības, lai pierādītu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, bet vien atsaucas uz FID ziņojumā norādītām tipoloģijām un informāciju, nostādot šīs ziņas par faktiem.
VID APRĒĶINS (UZ PIEŅĒMUMU PAMATA)
Arī VID papildu nodokļu aprēķini uz aprēķinu pamata vairs nav “dzelžainais pierādījums”, tā tiesa lēmusi kādā lietā, kurā VID uzrēķinājis papildus budžetā maksājamo nodokli uz aprēķina pamata jeb pamatojoties uz IIN likuma 22.pantu. Aprēķinātā nodokļu summa par vairākiem gadiem pārsniegusi 50 minimālās algas, tādēļ VID ne tikai apsūdzētajam piestādījusi pamatīgu “nodokļa rēķinu”, bet arī ierosināja kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Arī šajā gadījumā VID uz pieņēmuma pamata veiktais aprēķins tika uzskatīts par “dzelžainu pierādījumu”, kas procesa virzītāja ieskatā pierādīja apsūdzētā vainu. Tomēr tiesa norādīja, ka, vērtējot pierādījumu pietiekamību, jāņem vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem. Likums nosaka, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.
Likums nenosaka citādu pierādīšanas standartu attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma – izvairīšanās no nodokļiem – priekšmetu. Tas nozīmē, ka ar IIN apliekams objekts un tā gūšanas veids ir jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām un nav pieļaujams konstatēt to pieņēmuma formā.
Proti, ar IIN apliekamu objektu un tā gūšanas veidu nevar pamatot ar IIN likuma 22.pantā paredzēto prezumpciju, kad VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķina pamata, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu.
Tā kā VID nekādu citu pierādījumu nebija, tikai audita lēmums, kurā VID uz aprēķinu (jeb pieņēmumu) pamata aprēķināja papildu maksājamo nodokli, tiesa pieņēmusi attaisnojošu lēmumu, jo par ar nodokli apliekamu objektu un gūšanas veidu pastāvēja saprātīgas šaubas, kuras nevar novērst.
Pilnu rakstu lasiet šeit: www.advokatapadomi.com
