Turpinām atbildēt uz saņemtajiem jautājumiem par aresta uzlikšanu mantai Latvijā un juridiskajām niansēm, kas saistīts ar šo tiesību institūtu un īpašumu tiesību aizstāvību.
Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai ir norādīts termiņš tās pārsūdzēšanai – 10 dienas no lēmuma pieejamības dienas. Vai ir jēga to pārsūdzēt?
Omnia Analytics speciālistu ieteikums ir vienmēr pārsūdzēt lēmumus par aresta uzlikšanu mantai. Lai gan prakse liecina, ka šāda pārsūdzība parasti nesasniedz mērķi un netiek panākta aresta atcelšana mantai, pārsūdzēšana demonstrē aizskartā mantas īpašnieka pozīciju. Papildu pārsūdzībās ir iespējams norādīt uz procesa virzītāja kļūdainiem pieņēmumiem un iespējami kļūdaino argumentāciju. Praksē esam redzējuši gadījumus, kad tiesībsargājošās iestādes izsaka pārmetumus, ka aizskartais mantas īpašnieks nav izmantojis savas tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, tādejādi paužot uzskatu, ka attiecīgi arests tātad esot uzlikts pamatoti.
Kāpēc man jāpierāda, ka mana manta, kurai uzlikts arests, ir likumīgi iegūta, lai gan aizdomas par mantas iespējami nelikumīgu izcelsmi ir izteicis izmeklētājs? Vai tas nav nevainības prezumpcijas pārkāpums?
Nevainīguma prezumpciju Latvijā neviens nav atcēlis, bet ir citas uz likumu pamatotas prezumpcijas un pieņēmumi, kas balstās uz pierādījumu kopumu. Likumdevēja ieskatā noziedzīgi iegūtās mantas īpaša konfiskācija nav kriminālsods, bet tādas mantas atsavināšana, kura aizskartam mantas īpašniekam, iespējams, nekad likumīgi nepiederēja. Diemžēl piemērošanas praksē noziedzīgas izcelsmes pieņēmuma pamatā ir tikai kādas legalizēšanas darbību pazīmes, jeb sakritība ar legalizācijas tipoloģiju. Šādu pamattiesību aizskāruma iemesls var nebūt samerīgs, to var pārsūdzēt, diemžēl jāatzīst, ka praksē šādas sūdzības apmierinātas netiek.
Ja aizskartais mantas īpašnieks uzskata, ka manta nav noziedzīgi iegūta, tam ir tiesības pierādīt tās izcelsmes likumību. Kriminālprocesa likums nosaka, ka ir uzskatāms par pierādītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
Tieši nekavējošos likumīgas izcelsmes pierādījumus sagaida policija un prokuratūra, diemžēl daudzos gadījumos īpašniekiem nav reālas iespējas savākt pārbaudāmus izcelsmes pierādījumus laika dēļ, kas pagājis kopš mantas iegādes. Tāpēc ieteicams mantas izcelsmi pamatojošos dokumentus attiecībā uz Latvijā esošo īpašumu, mantu glabāt pēc iespējas ilgāk.
Kādi termiņi pastāv attiecībā uz ziņu sniegšanu par arestētās mantas izcelsmi?
Kriminālprocesa likums nosaka, ka, ja izteikts pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs paziņo personai, ka tā 45 dienu laikā no paziņošanas brīža var iesniegt ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Te būtiski saprast, ka minēto ziņu nesniegšana pilnā apmērā norādītājā 45 dienu termiņā neietekmē aizskartā mantas īpašnieka iespējas panākt mantas aresta atcelšanu. Tomēr šī termiņa neievērošana faktiski liedz aizskārtās mantas īpašniekam iespēju vēlāk saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.