Aizvērt
Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā šā gada janvārī publiskots apkārtraksts par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". Apkārtraksts juristu aprindās raisījis diskusijas, vai izpildvaru pārstāvošā ministrija tādējādi nenorāda tiesu varai, kā pareizi būtu iztiesājamas lietas, kuras tieši vai netieši saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Apkārtraksts adresēts tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citām atbildīgajām amatpersonām. Tajā TM dod norādes, kā jāvērtē konkrēts ECT spriedums, proti, ka tajā minētais neatbilst Latvijas situācijai un tādēļ šis spriedums ir ignorējams.
Lai arī apkārtrakstā norādīts, ka skaidrojumu par augšminēto ECT spriedumu ministrijai lūguši paust prokurori un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, tiešās norādes, ka spriedumā minētais uz situāciju Latvijā nav attiecināms, tiek uztvertas kā uzstādījums tiesām, ka tām jāignorē ECT spriedumā minētās juridiskās nianses. To būtība ir tāda, ka tās var kalpot par labu, piemēram, apsūdzētajiem, kuriem valsts tīko konfiscēt mantu.
Līdz šim ECT judikatūra bija viens no balstiem, uz kura savas pozīcijas pamatoja kriminālprocesā apsūdzība un aizstāvība, civilprocesā kā prasītājs, tā atbildētājs.
Lai gūtu skaidrību, ir vai nav pamats bažām par izpildvaras mēģinājumiem iejaukties tiesu varas kompetences laukā, "Neatkarīgā" Augstākās tiesas priekšsēdētājām Aigaram Strupišam, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam Dr. iur Jānim Rozenbergam vaicāja, vai līdz ar šādu apkārtrakstu un tajā paustajām norādēm nenotiek izpildvaras iejaušanās tiesu varā un vai ar šo apkārtrakstu tiesai netiek dotas tiešas un nepārprotamas norādes, kā tai jāiztiesā lietas, kuras saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
No A. Strupiša ar Tieslietu padomes sekretariāta padomnieces komunikācijas jautājumos Lanas Mauliņas starpniecību saņēmām šādu atbildi: "Uzskatu, ka katram tiesnesim jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, ka šim dokumentam nav ne instrukcijas un pat ne rekomendācijas statuss attiecībā uz tiesu. Un, otrkārt, ka tajā minētie normatīvie akti un fakti ir jāinterpretē un jāvērtē katram tiesnesim individuālas lietas izskatīšanas gaitā. Savukārt izpildvarai būtu jāatturas no tādu dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas tiesām par tiesību normu vai faktu interpretāciju, kas var ietekmēt konkrētu lietu izskatīšanu.''
Lībiņa-Egnere norādījusi, ka Tieslietu ministrija atbilstoši tās kompetencei piedalās likumdošanas darbā, gan sniedzot priekšlikumus tiesību normu jaunradē, gan apkopojot dažādus tiesību ekspertu viedokļus, tāpat Tieslietu ministrija uzskata par svarīgu arī skaidrot tiesību normas par to pieņemšanas mērķi un tvērumu arī pēc izstrādātās tiesību normas pieņemšanas un spēkā stāšanās. Tieslietu ministrija sadarbībā ar attiecīgās tiesību nozares ekspertiem jau izsenis izstrādājot dažādus apkārtrakstus par tiesību normu piemērošanas problemātiku, kas varētu palīdzēt normu piemērošanā un kuru tiesību normu piemērotājs, ja uzskata par nepieciešamu, var izmantot savā darbā. Šādiem apkārtrakstiem vienmēr esot tikai skaidrojoši informatīvs raksturs.
Minēto apkārtrakstu "Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju" sagatavoja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta speciālisti sadarbībā ar Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pastāvīgās darba grupas ekspertiem.
Pēc iepazīšanās ar publiskoto apkopojumu "Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju" tieslietu ministre ir norādījusi atbildīgajām Tieslietu ministrijas amatpersonām vienmēr izvērtēt, lai viņu sagatavotie apkopojumi neradītu šaubas par tiesību normu piemērotāju neatkarību. Savukārt ilgtermiņā tieslietu ministre uzsver, ka Latvijā jāturpina stiprināt tiesu varas neatkarību, vienmēr izpildot tiesu nolēmumus un nodrošinot tiesu varas funkciju nodalīšanu no izpildvaras. Tā ir viena no viņas izvirzītajām prioritātēm Tieslietu ministrijā."
J. Rozenbergs savukārt uzsvēris: "Droši vien, ka Tieslietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu jomā ir tiesīga paust savu redzējumu par kādiem aktuāliem tiesību jautājumiem. Arī šajā apkārtrakstā norādīts, ka Tieslietu ministrijā saņemti jautājumi gan no prokuroriem, gan no izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem par ECT spriedumā lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju" pausto atziņu ietekmi uz Latvijas tiesisko regulējumu un piemērošanas praksi, kas varētu būt pietiekams iemesls ministrijai izstrādāt un publiskot savu viedokli par šo spriedumu.
Tajā pašā laikā, norāda Rozenbergs, atbilstoši Satversmes 83. pantam tiesneši ir un paliek neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Līdz ar to tiesu varai nav saistoši šādi izpildvaras sniegti skaidrojumi un katram tiesnesim katrā konkrētā lietā pašam ir jāpieņem nolēmums, pamatojoties uz likumu.
Izdevums sākotnēji publicēts portālā nra.lv
